(1) Solarceptors, (2) AI Herbarium, (3) Light Sensing Experiment
Scroll below for full descriptions of each artwork.
(1) Saules ķērāji, (2) MI herbārijs, (3) Gaismas sensorais eksperiments
Noritiniet līdz lapas lejai, lai iepazītos ar katra mākslas darba aprakstu.
Solarceptors
VR experience / single-channel projection, 2025
Still from Solarceptors. Flowers – Inventors of Their Own Existence, courtesy of the artists.
Solarceptors is a Virtual Reality experience that interweaves biological processes, environmental data, and artistic imagination to reveal flowering plants as sensitive light bodies, engaging with light beyond mere survival.
In the artistic experiment on Light Sensing, white lupin plants were grown under colored light filters simulating growth conditions and light competition, and were 3D-scanned throughout their stages of growth and development. The digitally captured plants–revealing individual forms shaped by light sensing and complex decision-making–become the ‘actors’ in a Virtual Reality journey that invites viewers to explore the self-invented existence of flowering plants.
Beyond their major invention of photosynthesizing–transforming “thin air” into matter–plants use light to connect with their surroundings in visible and invisible ways. Their flowers, appearing in diverse colors and spectacular forms, suggest that their relation to light extends far beyond survival.
The rapid evolution and diverse appearances of flowering plants–Darwin’s ‘abominable mystery’–remain unresolved. Where science, focused on time and survival strategies, reaches its limits, artistic imagination steps in, opening a spatial dimension–where light is born.
By looking at flowering plants as antennas and attractors, Solarceptors envisions them as spatiotemporal manifestations of light. More than components of an ecosystem or innovative survivors, the Solarceptor Flowers are linked across time and space: tracking the sun, synchronizing their circadian rhythms with planetary cycles, and existing as light bodies that thrive and extend into outer space.
VR Programming: Kristaps Biters. Sound: Lauris Smits
This artwork is realized within the framework of the research project Plants_Intelligence. Learning Like a Plant (2022–2025). A research project by Yvonne Volkart, Felipe Castelblanco, Julia Mensch, and Rasa Smite. Funded by the Swiss National Science Foundation (SNSF) and hosted by the Institute Art Gender Nature, Basel Academy of Art and Design FHNW.
(2) AI Herbarium.
Inventors of Their Own Existence
AI animation, 100 herbarium specimens of Andean lupins
2025
Still from AI Herbarium. Inventors of Their Own Existence, courtesy of the artists.
AI Herbarium is an artistic exploration using artificial intelligence models trained on herbarium specimens of Andean lupins. Through artistic speculation and aesthetic strategies, it seeks to trace back to the origins and rapid diversification of flowering plants 135 million years ago—what Darwin (1879) famously described as one of evolution’s greatest ‘mysteries.’
The art project focuses on high-elevation Andean lupins, a striking recent example of evolutionary radiation and explosive species diversification. Developed in dialogue with plant evolution scientist Colin E. Hughes and based on invaluable herbarium archives from leading botanical gardens, the AI model was trained on one hundred specimens selected by Hughes.
First, the model ‘studied’ the shapes and colors of diverse lupin forms—ranging from towering inflorescences (the arrangement of flowers along the stem) several meters high, to tiny rosettes only a few centimeters across, and even perennial tree-like species. From this diversity, it learned to generate forms reflecting different life-history strategies, shaped by roughly twenty past climate change events over a million years of evolution.
The AI was then trained to create speculative visions of how future lupin species might evolve in the era of anthropogenic climate change, a process now unfolding at unprecedented speed.
AI/ML programming and model training: Jurgis Peters. Scientific expertise: Colin Edward Hughes / University of Zurich | UZH – Institute for Systematic and Evolutionary Botany.
This artwork is realized within the framework of the research project Plants_Intelligence. Learning Like a Plant (2022–2025). A research project by Yvonne Volkart, Felipe Castelblanco, Julia Mensch, and Rasa Smite. Funded by the Swiss National Science Foundation (SNSF) and hosted by the Institute Art Gender Nature, Basel Academy of Art and Design FHNW.
(3) Light Sensing Experiment
growing plants, white lupins (Lupinus albus), light spectral filters, PAR (photosynthetically active radiation) and environmental data, 2025
Rasa Smite, Raitis Smits. Solarceptors, 2025. Unter Pflanzen exhibition, Bad Homburg/Frakfurt, 2025.
The artistic experiment on Light-Sensing explores plant plasticity, drawing on biologist Anthony Trewavas’ definition of plant intelligence as ‘adaptively variable growth and development’ within the lifetime of an individual plant. It was set up in reference to the unique experiments of plant ecologist Katja Tielbörger at the University of Tübingen, where her team investigated plasticity as a response to environmental stimuli through ‘decision-making’ and learning processes.
For the artistic interpretation, the focus shifted to exploring ‘light-sensing’ responses, using white lupins—light-loving plants that thrive in the sun. White lupins are alternative crops valued by Swiss breeding researchers at FiBL, who test their capacity to survive under diverse Swiss environmental conditions.
In the artistic setup at FiBL greenhouses, white lupins were grown under green transparent plastic filters to simulate competition, similar to the scientific experiment. Colored filters were added as an artistic modification to stimulate growth under different light spectra.
To capture and analyze light-sensing responses, ethnographic observation was combined with 3D scanning techniques to document growth stages and individual plant reactions to filters and environmental conditions. Environmental and photosynthetic data were later integrated to animate plant movements and light particles. 3D-scanned lupin flowers, recorded at different growth stages, became the central ‘actors’ in the immersive journey of the Solarceptors VR experience.
Based on a scientific experiment by Katja Tielbörger / University of Tübingen.
Support: FiBL – Research Institute of Organic Agriculture, Switzerland.
This artwork is realized within the framework of the research project Plants_Intelligence. Learning Like a Plant (2022–2025). A research project by Yvonne Volkart, Felipe Castelblanco, Julia Mensch, and Rasa Smite. Funded by the Swiss National Science Foundation (SNSF) and hosted by the Institute Art Gender Nature, Basel Academy of Art and Design FHNW.
Rasa Smite and Raitis Smits are Latvian artists, founders of RIXC New Media Culture Centre (Riga), curators of RIXC Art and Science Festival and editors-in-chief of the peer-reviewed journal and book series Acoustic Space. Together they create visionary and networked artworks – from pioneering internet radio experiments in the 1990s, to artistic explorations in the electromagnetic spectrum and collaborations with radio astronomers, as well as recent “techno-ecological” research with climate scientists, creating immersive experiences using scientific data, sonification and visualisation, artificial intelligence and XR technologies. Their projects have been nominated (Purvītis Prize 2019, 2021, International Public Arts Award – Eurasian region 2021), awarded (Ars Electronica 1998, Falling Walls – Science Breakthrough 2021) and shown widely, including at the Venice Architecture Biennale, Latvian National Museum of Art, House of Electronic Art Basel, Ars Electronica Festival Linz and other locations, exhibitions and festivals in Europe, USA, Canada and Asia.
(1) Saules ķērāji (LV)
Virtuālās realitātes pieredze /vienkanāla projekcija, 2025
Solarceptors. Flowers – Inventors of Their Own Existence, courtesy of the artists.
Saules ķērāji ir virtuālās realitātes pieredze, kas savij bioloģiskos procesus, vides datus un māksliniecisko iztēli, atklājot ziedošos augus kā jutīgus gaismas ķermeņus, kas mijiedarbojas ar gaismu ārpus izdzīvošanas robežām.
Mākslinieciskajā eksperimentā par gaismas uztveri baltās lupīnas tika audzēti zem krāsainiem gaismas filtriem, kas simulēja augšanas apstākļus un gaismas konkurenci. Augi tika 3D skenēti visos to augšanas un attīstības posmos. Digitāli fiksētie augi – atklājot katra individuālo formu, ko veido gaismas uztvere un sarežģīti lēmumu pieņemšanas procesi – kļūst par “tēliem” virtuālās realitātes ceļojumā, kas aicina skatītājus izpētīt ziedošo augu pašradīto eksistenci.
Ārpus savai galvenajai inovācijai – fotosintēzei, kas pārvērš “plāno gaisu” vielā – augi izmanto gaismu, lai savienotos ar apkārtējo vidi redzamās un neredzamās formās. Ziedi, kas parādās visdažādākajās krāsās un formās, liecina, ka attiecības ar gaismu sniedzas daudz tālāk par vienkāršu izdzīvošanu.
Ziedošo augu straujā evolūcija un to neparastā daudzveidība – Čārlza Darvina “šausmīgais noslēpums” – joprojām nav atrisināta. Tur, kur zinātne, koncentrējoties uz laiku un izdzīvošanas stratēģijām, sasniedz savas robežas, ienāk mākslinieciskā iztēle, atverot telpisku dimensiju – vietu, kur dzimst gaisma.
Uzlūkojot ziedošos augus kā antenas un pievilinātājus, Saules ķērāji tos interpretē kā gaismas telplaika izpausmes. Ne vien ekosistēmas sastāvdaļas vai inovatīvi izdzīvotāji, Saules ķērāji (ziedi) ir savstarpēji saistīti laikā un telpā — tie seko saulei, sinhronizē savus diennakts ritmus ar planētas cikliem un pastāv kā gaismas ķermeņi, kas plaukst un stiepjas tālāk kosmosā.
VR programmēšana: Kristaps Biters. Skaņa: Lauris Šmits
Darbs tapis pētnieciskā projekta Augu_intelekts. Mācoties kā augam (2022–2025) ietvaros.
Pētniecības projekta autori: Ivonna Volkarta, Felipe Kastelblanko, Hūlija Menša un Rasa Šmite.
Projekts finansēts ar Šveices Nacionālā Zinātnes fonda (SNSF) atbalstu un īstenots Bāzeles Mākslas un dizaina akadēmijas (FHNW) Institūtā Art Gender Nature.
(2) MI herbārijs. Savas eksistences izgudrotāji, 2025
MI animācija,100 herbārija paraugi, Andu lupīnas
MI herbārijs ir mākslinieciska izpēte, kas izmanto mākslīgā intelekta modeļus, apmācītus ar Andu lupīnu herbārija paraugiem. Ar mākslinieciskas spekulācijas un estētisku stratēģiju palīdzību projekts cenšas izsekot ziedošo augu izcelsmei un straujajai daudzveidības attīstībai pirms 135 miljoniem gadu – parādībai, ko Čārlzs Darvins (1879) slaveni raksturoja kā vienu no evolūcijas lielākajiem “noslēpumiem”.
Mākslas projekts koncentrējas uz augstkalnu Andu lupīnām, kas ir spilgts nesenais evolūcijas radiācijas un straujas sugu dažādošanās piemērs. Projekts izstrādāts sadarbībā ar augu evolūcijas zinātnieku Kolinu Hjūsu (Colin E. Hughes) un balstīts vērtīgos arhīvos no vadošajiem botāniskajiem dārziem. MI modelis tika apmācīts ar simts Hjūsa atlasītiem herbārija paraugiem.
Sākotnēji modelis “pētīja” dažādo lupīnu formu veidus un krāsas – no augstiem, vairākus metrus gariem ziedkopu kātiem līdz sīkiem rozetveida augiem, tikai dažus centimetrus platiem, un pat daudzgadīgām, koku līdzīgām sugām. No šīs daudzveidības tas “iemācījās” radīt formas, kas atspoguļo dažādas dzīvības vēstures stratēģijas, veidojušās aptuveni divdesmit klimata pārmaiņu ciklu laikā miljons gadu evolūcijas gaitā.Pēc tam mākslīgais intelekts tika izmantots, lai radītu spekulatīvas vīzijas par to, kā nākotnē varētu attīstīties jaunas lupīnu sugas antropogēno klimata pārmaiņu laikmetā – procesā, kas šobrīd norisinās ar nepieredzētu ātrumu.
(3) Gaismas sensorais eksperiments, 2025
augoši augi, baltās lupīnas (Lupinus albus), gaismas spektra filtri, PAR (fotosintētiski aktīvā radiācija) un vides dati
Mākslinieciskais eksperiments par gaismas uztveri pēta augu plastiskumu, balstoties biologa Entonija Trevēvasa (Anthony Trewavas) definīcijā par augu intelektu kā “adaptīvi mainīgu augšanu un attīstību” viena auga mūža laikā. Tas tika izveidots, iedvesmojoties no unikālajiem Tībingenes Universitātes augu ekoloģes Katjas Tīlbērgers (Katja Tielbörger) eksperimentiem, kuros viņas komanda pētīja plastiskumu kā reakciju uz vides stimuliem, izmantojot “lēmumu pieņemšanas” un mācīšanās procesus.
Mākslinieciskajā interpretācijā uzmanības centrā bija “gaismas uztveres” reakciju izpēte, izmantojot baltās lupīnas – gaismu mīlošus augus, kas vislabāk aug saulē. Baltās lupīnas ir alternatīvi kultūraugi, ko augstu vērtē Šveices pētnieki FiBL institūtā, pārbaudot to spēju izdzīvot dažādos Šveices vides apstākļos.
Mākslinieciskajā uzstādījumā FiBL siltumnīcās baltās lupīnas tika audzētas zem zaļiem caurspīdīgiem plastmasas filtriem, lai simulētu konkurenci, līdzīgi kā zinātniskajā eksperimentā. Kā māksliniecisks papildinājums tika pievienoti arī krāsu filtri, lai stimulētu augšanu atšķirīgos gaismas spektru apstākļos.Lai fiksētu un analizētu gaismas uztveres reakcijas, etnogrāfiskie novērojumi tika apvienoti ar 3D skenēšanas metodēm, dokumentējot augu augšanas posmus un individuālās reakcijas uz filtriem un vides apstākļiem. Vides un fotosintētiskie dati vēlāk tika integrēti, lai animētu augu kustības un gaismas daļiņas. 3D skenētie lupīnu ziedi, fiksēti dažādos augšanas posmos, kļuva par galvenajiem “tēliem” imersīvajā VR pieredzes ceļojumā – Saules ķērāji.